Sākumlapa Ziedu filozofija
Ziedu filozofija PDF Drukāt E-pasts

Tepat netālu, kur rudens pusē sūnas ir piebārstītas ar sārtvaidzēm dzērvenēm, sarunājas dzērvju pāris. Saule vēl ir tik tikko jaušama aiz bērzu birztalas, bet gaiss ir piesēts ar ko neparastu, nevelti, jo ir vasaras viducis.

Tiklīdz saules stari sāk skart smilgu galus tuvējās pļavās, starp tām pavīd viskošākā krāsu palete. Savu šarmu tam visam vēl piešķir rasas lāses, kas spēlējoties uzplaiksnī te zāles stiebrā, tad margrietiņas ziedā tā, ka ne izsekot, ne apjaust to.

Ieplakās gan vēl viss ir ietīts baltā miglas pienā, kas apskauj katru tur esošo gan dzīvo, gan varbūt ne tik dzīvo būtni.

Dārzs snauž klusā mierā. Vien caur miglas vāliem gaisā uzvirmo kanēļa smarža, ko no attālās matiolu dobes atnes viegla vēja pūsma. Punktotās, dzeltenās, ziedu segās, baltos spilvenos, un smaržīgos naktskreklos tērpušās puķes dārzā vēl snauž. Te pēkšņi, tuvējā stārķu ligzdā atskan rīta dziesma. Iztrūkusies no stārķu pāra klabināšanas savas mazās ačteles paver rozā tērpā tērpta liliju meitene, bet tikpat ātri tā atkal ļaujas miegam. Apkārt esošās puķu draudzenes tik saldi iemigušas, ka nemaz neredz, cik skaisti ir agrā rītā. Kamēr puķes vēl snauž, šur tur atskan kāda sienāža vijole, kas noskaņota vēl uz nakts valsi.

Kļūst aizvien gaišāks. Mostas daba un dārzs. Puķu dobēs mostas to iemītnieces. Attālā dienziežu dobē mostas pirmie puķu bērni, kas vēl pirms mirkļa bija ievīstīti starp siltām lapām. Kādi gan krāsu salikumi, formas, dažādība neaprakstāma. Margrietiņu saime tērpusies baltos plīvuros. Krēmīgas nokrāsas peonija noskurina savas skropstas no rasas pērlītēm. Rozes izvelk parādīšanai savas greznās rīta kleitas. Liliju dāmas izslej savus augumus, meklēdamas krāšņākās cepures šai jūlija dienai. Ikvienā puķē jaušams laimīgs smaids, jo tām nav laika skumt. Tās vēlas izskatīties vislabāk, jo viss dārzs gaida viņu- savu dārznieku.

Lai arī puķes zied klusi, tās vienaldzīgu neatstāj nevienu. Tām ir sava aura, dvēsele, kas izstaro savu īpašo starojumu. Tām ir savs uzdevums pasaulē šajā, ne tikai, lai noplūktu un ieliktu vāzē.

Puķu skaistums ir pamodies bezgalīgai ziedēšanai...

 
Atpakaļ
SAPNIS ZIEDĀ PASLĒPIES...